Ētika

Izraksts

ĒTIKAS KODEKSS

I. Vispārīgie jautājumi

1. Enerģētikas un vides aģentūra (turpmāk - Aģentūra) ir Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām, uzdevumiem, sabiedrības interesēm un profesionālās ētikas normām īsteno valsts politiku vides aizsardzības un enerģētikas politikas administrēšanas jomā.
2. Aģentūras iekšējo noteikumu (turpmāk arī - Kodekss) mērķis ir noteikt:
   1. aģentūras amatpersonu un darbinieku (turpmāk — Nodarbinātie) profesionālās ētikas rīcības un savstarpējās saskarsmes pamatprincipus;
   2. vispārējās uzvedības, lai sekmētu Aģentūras Nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbu sabiedrības interesēs, celtu ētisko apziņu, darba un uzvedības kultūru, nostiprinātu profesionālo ētiku, veidotu pozitīvu Aģentūras tēlu sabiedrībā un vairotu sabiedrības uzticību Aģentūrai;
   3. nodarbinātā tiesības un pienākumus;
   4. nodarbinātā uzvedību sociālajos medijos;
   5. darbības, kas vērstas uz interešu konfliktu novēršanu un komunikāciju ar lobētājiem;
   6. kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanas kārtību.
3. Kodeksā ietvertās normas ir saistošas visiem Aģentūras Nodarbinātajiem. Nodarbinātie savā darbībā ievēro Kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav atrunātas Kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzvedības un morāles principiem.

II. Nodarbināto profesionālās ētikas pamatprincipi

4. Neatkarība un neitralitāte:
   1. nodarbinātais ir neatkarīgs un neitrāls savā rīcībā, lēmumos un spriedumos, ievēro Latvijas Republikas Satversmi, tiesību aktus, Aģentūras iekšējos normatīvos aktus, kā arī Kodeksa pamatprincipus;
   2. nodarbinātais savā profesionālajā darbībā ir patstāvīgs un neatkarīgs, neietekmējas no piederības politiskajām partijām, kustībām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī norobežojas no personiskās finansiālās ieinteresētības un citām ārējām — fizisku un juridisku personu, dažādu reliģisku, sociālu un citu interešu grupu — ietekmēm. Veicot savus amata pienākumus un savas kompetences ietvaros pieņemot lēmumus, Nodarbinātais balstās uz pārbaudītu informāciju un objektīviem faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, neizrādot labvēlību vai sniedzot nepamatotas privilēģijas kādai no personām. Nodarbinātais ir paškritisks - ja kļūdījies, atzīst savas kļūdas, cenšas labot, atvainojas par neētisku rīcību, ja tādu pieļāvis;
   3. pildot amata pienākumus, Nodarbinātā uzdevums ir apzinīgi, rūpīgi un ar atbildību darboties sabiedrības interesēs, vērtējot tās augstāk par atsevišķu personu, kā arī privātajām interesēm.
5. Konfidencialitāte:
   1. nodarbinātais apzinīgi ievēro amata pienākumu pildīšanas gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti, rūpējas par tās godprātīgu un likumīgu izmantošanu — apzinās, ka informācija nepieciešama vienīgi Aģentūrā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei, tāpēc nepieļauj tās atklāšanu trešajām personām, kā arī izmantošanu jebkāda personīga labuma gūšanai. Nodarbinātais ievēro konfidencialitāti un gādā par Aģentūras dienesta informācijas drošību visos darbības līmeņos, tāpēc dažādu Aģentūras drošības sistēmu paroles, materiālo vērtību glabāšanas un pārvietošanas kārtību,- nodarbināto deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adreses un telefonu numurus neizpauž “trešajām nepiederošajām personām” un izmanto, tikai pildot tiešos amata pienākumus
   2. nodarbinātais atbild par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā konfidenciāla informācija ir tikusi izpausta jebkurai trešajai personai;
   3. sadarbībā ar masu medijiem un lobētājiem, kā arī lietišķajā saskarsmē ar sabiedrību drīkst izteikt Aģentūras oficiālo viedokli, tikai saskaņojot to ar Aģentūras direktoru un saņemot nepieciešamo pilnvarojumu
   4. nodarbinātais, ar kuru tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, nodod Aģentūras direktoram viņa rīcībā esošos ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus un apņemas saglabāt konfidencialitāti par dienesta laikā iegūto informāciju.
6. Atklātība un lojalitāte:
   1. nodarbinātais savā profesionālajā darbībā ir atklāts gan pret kolēģiem, gan sabiedrību un masu medijiem;
   2. nodarbinātais neatbalsta prettiesisku rīcību, nepieļauj šādas rīcības slēpšanu, uztur patstāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību;
   3. nodarbinātais ir lojāls pret Aģentūru un saskaņā ar tā nolikumu un reglamentu, kā arī amata aprakstu godprātīgi un ar cieņu pilda uzticētos pienākumus, respektē profesionālās un likumiskās prasības;
   4. nodarbinātais, pildot amata pienākumus, kā arī ārpus darba vietas un laika atturas no tādas rīcības, izteikumiem un attieksmes, kas varētu apšaubīt darbinieka lojalitāti pret Aģentūru, kā arī kaitēt iestādes reputācijai un mazināt tās autoritāti.
7. Godprātība un objektivitāte:
   1. nodarbinātais godprātīgi pilda savus amata pienākumus un neizmanto amata vai dienesta stāvokļa priekšrocības, norobežojas no personīgajām interesēm, atsevišķu personu un šauru ekonomisko grupu interesēm, kuras ir pretrunā ar vietējās sabiedrības kopīgo labumu;
   2. nodarbinātam ir augsta tiesiskā apziņa, tas rīkojas profesionāli un atbilstoši normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem, jautājumus izskata objektīvi un pēc būtības, ņemot vērā tikai reālus faktus un pierādījumus.
8. Vienlīdzība:
   1. nodarbinātais, pildot amata pienākumus, izturas vienlīdzīgi un ar cieņu pret visiem kolēģiem un sabiedrības locekļiem neatkarīgi no to tautības, dzimuma, valodas, reliģijas, izglītības, sociālā stāvokļa un politiskās vai kādas citas pārliecības;
   2. nodarbinātais rīkojas taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā, neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādai no tām un neizmantojot ieņemamā amata priekšrocības savās interesēs
9. Profesionalitāte:
   1. nodarbinātais savus pienākumus veic profesionāli (profesionalitāte ir saistīta ar amatu un tam raksturīgiem uzdevumiem, kuros izpaužas ar attiecīgo amatu saistītās iegūtās zināšanas un nostiprinātās prasmes), ar atbildības sajūtu, precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi
   2. nodarbinātais ar savu profesionālo darbību sekmē Aģentūras mērķu un uzdevumu īstenošanu. Nodarbinātais pienākumus veic, ievērojot visas sabiedrības un Aģentūras intereses;
   3. nodarbinātais paplašina un padziļina savas profesionālās zināšanas, apgūstot nepieciešamās iemaņas un prasmes, lai savus pienākumus veiktu pienācīgi un lietpratīgi;
   4. nodarbinātais sadarbojas ar citiem Aģentūras nodarbinātajiem, sniedzot vai saņemot palīdzību darba uzdevuma veikšanai.

III. Nodarbināto tiesības un pienākumi

10. Nodarbinātajam ir tiesības:

1. saņemt visu kvalitatīvai darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, kā arī sadarboties ar citām valsts pārvaldes iestāžu struktūrvienībām savā kompetencē esošo jautājumu risināšanai;
2. lēmumu pieņemšanas laikā atbilstoši profesionālajai kompetencei un amatam brīvi izteikt un argumentēt savu viedokli, kā arī saņemt padarītā darba adekvātu novērtējumu un cieņpilnu attieksmi;
3. uz godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajiem nolūkiem un apjomiem, kā arī uz privātās dzīves neaizskaramību;
4. veikt blakus darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Aģentūras pamatotām un aizsargājamām interesēm un Valsts civildienesta likuma prasībām;
5. atteikties pildīt uzdotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un Kodeksu.

 11. Nodarbināto vispārējie pienākumi:

1. nodarbinātais, pildot darba pienākumus, kā arī ārpus darba vietas un laika ievēro vispārējās uzvedības normas, profesionālo etiķeti un darba kultūru;
2. nodarbinātais rīkojas profesionāli, tikai un vienīgi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;
3. nodarbinātais ir atvērts un laipns attiecībās ar kolēģiem, apmeklētājiem un sabiedrību. Nodarbinātais nav augstprātīgs un autoritārs pret kolēģiem, uzklausa citu viedokli un profesionāli izvērtē iespējas to izmantot interesēs, ievēro demokrātijas normas un koleģialitātes principus;
4. atbildot uz saņemtajām vēstulēm, e-pastu un telefona zvaniem, Nodarbinātais ir izpalīdzīgs un cenšas sniegt pilnīgu informāciju uz uzdotajiem jautājumiem. Ja Nodarbinātais savas kompetences ietvaros nevar atbildēt uz jautājumiem, tas norāda uz citu kompetentu personu vai institūciju;
5. nodarbinātais neizmanto savtīgos nolūkos kolēģu nekompetenci, kļūdas vai pieredzes trūkumu, bet informē kolēģus par profesionāli aktuālām tēmām, dalās pieredzē, kā arī konsultē un palīdz iejusties jaunākajiem speciālistiem darbā;
6. nodarbinātais izvairās no konfliktiem, neiesaistās intrigās, savstarpējo attiecību pamatā ar kolēģiem ir cieņa, pieklājība, godīgums, izpalīdzība, sadarbība un atbalsts;
7. nodarbinātais ļauj citiem Nodarbinātajiem pilnībā izteikties — nepārtrauc runātāju, uzklausa, līdz tas izsaka vai pamato savu viedokli;
8. nodarbinātais rūpējas par viņam uzticēto vai Aģentūras lietošanā nodoto inventāru un iekārtām, nepieļaujot to nozaudēšanu vai bojāšanu;
9. nodarbinātais nekavējoties ziņo tiešajam vadītājam par aizdomām par koruptīviem pārkāpumiem vai interešu konfliktu;
10. nodarbinātais nepieļauj kolēģu un citu personu fizisku vai morālu aizskaršanu, cinisku attieksmi. Uz kļūdām darba procesā norāda personīgi.

 12. Aģentūras direktora, direktora vietnieka un struktūrvienību vadītāju pienākumi:

1. regulāri informēt padotos par Aģentūras turpmāko rīcību un attīstības perspektīvām
2. rīkoties saskaņā ar savām pilnvarām un nepārsniegt tās attiecībā uz padotajiem;
3. izvairīties no augstprātīga un autoritatīva vadības stila, ievērot koleģialitāti un radīt demokrātisku darba vidi, kā arī ar savu uzvedību un piemēru motivēt Nodarbinātos sekmīgai darbībai un veicināt to profesionālo izaugsmi;
4. atbildēt par darba atmosfēru Aģentūrā — nepieļaut intrigas, dažādu destruktīvu grupējumu veidošanos kolektīvā, kā arī sociālpsiholoģisku vardarbību pret kādu no Nodarbinātiem;
5. rūpēties, lai par īpaši sekmīgu pienākumu pildīšanu Nodarbinātais saņemtu publisku un pēc iespējas materiālu atzinību, bet kritiku par pieļautajām kļūdām izteikt individuāli.

IV. Nodarbinātā uzvedība sociālajos medijos

13.Nodarbinātais ievēro šādus noteikumus, lietojot sociālos medijus:

1. nodarbinātais, lietojot sociālās saziņas vietni (sociālo tīklu, forumu u.tml.), izvērtē, vai tās saturs neaicina uz likumu pārkāpšanu, nepauž naidu kurinošas, tostarp pret Latvijas Republiku vērstas idejas un viedokļus. Nodarbinātais atturas no dalības sociālajos medijos, kurā viņa klātbūtne pati par sevi var radīt pamatu uzskatam, ka nodarbinātais personīgi atbalsta šādas idejas un viedokļus;
2. nodarbinātais pirms informācijas publiskošanas sociālajos medijos izvērtē, vai publiskojamā informācija nesatur ziņas un faktus, kas var izpaust konfidenciālu informāciju, radīt maldīgu priekšstatu vai šaubas par prettiesiskām darbībām vides un enerģētikas jomā;
3. nodarbinātais nepauž tādu viedokli, ko var publiski asociēt kā Aģentūras viedokli. Minētais attiecas arī uz komentāriem interneta medijos;
4. nodarbinātais neizplata pret Latvijas Republiku, valsts pārvaldi un Aģentūru vērstu informāciju;
5. nodarbinātais nepauž izteikumus, kas objektīvi liktu šaubīties par nodarbinātā lojalitāti, pilsonisko un morāles nostāju;
6. nodarbinātais ir personīgi atbildīgs par veiktā ieraksta vai komentāra saturu;
7. daloties ar ziņu vai informāciju, nodarbinātais izvērtē, vai tā ir patiesa un uzticama, un šaubu gadījumā atturas no tās tālākas izplatīšanas. Nav atļauta apzināta viltus ziņu izplatīšana.

V. Darbības, kas vērstas uz interešu konfliktu novēršanu un komunikāciju ar lobētājiem 

14. Nodarbinātais, pildot amata pienākumus, ievēro likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, izvairās no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi.

15. Pieņemot, ka apzināta un sistemātiska komunikācija ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai ir uzskatāma par lobēšanu, Nodarbināto pienākums ir nodrošināt visiem konkrētā jautājuma izlemšanā ieinteresētajiem publiskās un privātās varas subjektiem vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju. Situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt vai radīt aizdomas, ka tiek ietekmēts Nodarbinātā, tā ģimenes locekļu vai saistītas organizācijas intereses, atstatīt sevi no lēmuma pieņemšanas. Nodarbinātajam ir aizliegts izmantot savu dienesta stāvokli un personīgos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu un lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt Aģentūru, tā rīkotus pasākumus vai kādu citu organizāciju, ar kuru Nodarbinātais ir saistīts.

16. Nodarbinātais atturas pieņemt jebkādas dāvanas un citus labumus — honorārus, atlaides, izklaides piedāvājumus, labvēlības vai pateicības izpausmes.

17. Nodarbinātais atsakās no tādu amata pienākumu veikšanas, kas saistīti ar personiskām, tuvu radinieku, draugu un paziņu personiskajām interesēm, ziņo par Aģentūrā iespējamiem vai reāliem koruptīviem pārkāpumiem.

18. Nodarbinātais lieto Aģentūras īpašumu pēc iespējas ekonomiski un racionāli un izmanto to tikai amata pienākumu pildīšanai.

19. Nodarbinātais atturas no komercdarbības un citiem blakus darbiem, ja tie traucē Aģentūras noteikto uzdevumu izpildi, kā arī var radīt aizdomas par iespējamiem interešu konfliktiem.

20. Nodarbinātais informē Ētikas komisiju (turpmāk - Komisija), ja Nodarbināto savstarpējās attiecībās jūtama cieņu, godu, dzimumu, vecumu, reliģisko, kā arī politisko un citu pārliecību diskriminējoša vai aizvainojoša attieksme.

21. Nodarbinātajam ir aizliegts:

1. neievērot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;
2. pieņemt no klienta (apmeklētāja), lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts;
3. izmantot sava amata priekšrocības un personiskus kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;
4. pret atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldības institūcijā.

VI. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanas kārtība

22. Lai nodrošinātu Kodeksā noteikto normu ievērošanu, kā arī lemtu par atbildību Kodeksu normu pārkāpumu gadījumā, Aģentūrā ar direktora rīkojumu izveido Ētikas komisiju (turpmāk – Komisija) piecu Aģentūras Nodarbināto sastāvā. Rīkojumā papildus nosaka, kurš no Komisijas locekļiem pilda Komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Ētikas komisija izskata Kodeksā noteikto profesionālo ētikas pamatprincipu, kā arī uzvedības normu pārkāpumus.

23. Ētikas normu pārkāpuma gadījumā Aģentūras Nodarbinātajam vai citai personai ir tiesības iesniegt iesniegumu par Aģentūras nodarbināto tā tiešajam vadītājam. Ja tiešais vadītājs, kurš saņēmis iesniegumu, radušos problēmu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt, tad tiešais vadītājs vēršas pie Aģentūras direktora ar lūgumu nodot minētā jautājuma izskatīšanu Komisijai.

24.Komisijai ir šādi uzdevumi:

1. sniegt priekšlikumus un piedalīties Aģentūras ētikas politikas pilnveidošanā, tai skaitā, ne retāk kā reizi gadā pārskatīt Kodeksa normas un sniegt Aģentūras direktoram priekšlikumus par Aģentūras iekšējā regulējuma pilnveidošanu vai aktualizēšanu, ja tāds nepieciešams;
2. izskatīt un izvērtēt iesniegto iesniegumu par Aģentūras Nodarbināto rīcību;
3. sniegt atzinumu Aģentūras direktoram par konkrētas Kodeksa uzvedības normas pārkāpuma faktu.

 25. Komisijai ir šādas tiesības:

1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju no Nodarbinātajiem;
2. uzaicināt nodarbinātos uz Komisijas sēdi informācijas un priekšlikumu sniegšanai ētikas jomā;
3. lemt par priekšlikumiem ētikas un personālvadību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanai un uzlabošanai;
4. atkarībā no pārkāpuma rakstura vērsties pie Aģentūras direktora ar ierosinājumu par disciplinārsoda piemērošanu pret nodarbināto, kurš pārkāpis Kodeksa normas.

26. Komisijas priekšsēdētājs organizē Komisijas darbu, deleģē uzdevumus Komisijas locekļiem, sasauc un vada Komisijas sēdes.

27. Komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības.

28. Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Administratīvās nodaļas personāla speciāliste.

29. Komisijas sēdi sasauc Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma par nodarbinātā rīcību saņemšanas, informējot par to pārējos Komisijas locekļus personīgi vai nosūtot paziņojumu elektroniski. Komisijas sēdes norises gaita tiek protokolēta, izmantojot audio tehniskos līdzekļus.

30. Komisijas sēde ir slēgta. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās Komisijas priekšsēdētājs un vismaz trīs Komisijas locekļi.

31. Komisijas loceklis nedrīkst piedalīties sēdē, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts iesnieguma izskatīšanā (personīgi; amatu pakļautības kārtībā).

32. Komisija, ja tas ir nepieciešams, uz sēdi uzaicina personu, kura iesniegusi iesniegumu, un nodarbināto, par kuru iesniegts iesniegums. Komisijas priekšsēdētājs uzaicina minētās personas uz Komisijas sēdi, nosūtot paziņojumu pa elektronisko pastu vismaz trīs darba dienas pirms sēdes.

33. Nodarbinātā, par kuru iesniegts iesniegums, atteikšanās sadarboties ar Komisiju ir ētikas normu pārkāpums.

34. Personai, kura iesniegusi iesniegumu, un nodarbinātajam, par kuru iesniegts iesniegums, ir tiesības mutvārdos sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli Komisijas sēdē. Ja attiecīgā persona pieprasa, Komisijai jānodrošina personas uzklausīšana dažādos laikos. Pēc personas, kura iesniegusi iesniegumu, pamatota lūguma un, ja minētais nekavē Komisijas darbu, Komisija var atļaut personai iesniegt paskaidrojumus rakstveidā. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajam sakarā ar iesnieguma iesniegšanu.

35. Komisija sūdzību izskata desmit darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

36. Komisija pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, Komisijas locekļiem savstarpēji vienojoties. Ja balsis sadalās vienādi, noteicošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss. Atšķirīgās Komisijas locekļu domas iekļauj atzinumā. Komisijas pieņemto lēmumu noformē atzinuma veidā un to paraksta Komisijas priekšsēdētājs un visi Komisijas locekļi. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs Aģentūras direktoram.

37. Direktors trīs darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas izvērtē Komisijas atzinumu un pieņem lēmumu par rīcību Kodeksā noteikto normu pārkāpumu gadījumā, rakstot attiecīgu rezolūciju Aģentūras dokumentu vadības sistēmā “Namejs”.

38. Komisijas priekšsēdētājs divu darba dienu laikā no Aģentūras direktora rezolūcijas sastādīšanas iepazīstina nodarbināto, par kuru iesniegts iesniegums, ar Aģentūras direktora lēmumu.

39. Ja nodarbinātā rīcība ir pretrunā ar Kodeksā noteiktajām normām un tajā ir disciplinārā pārkāpuma pazīmes, Aģentūras direktors pret attiecīgo nodarbināto ierosina dienesta pārbaudi vai disciplinārlietu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā vai Darba likumā noteiktajā kārtībā.